radiációs

Radiācijas ir enerģija, kas izstaro viļņu vai daļiņu veidā. Tas aptver plašu elektromagnētiskā spektra diapazonu, sākot no zemas enerģijas radio viļņiem līdz augstas enerģijas gamma stariem. Radiācija var būt arī jonizējoša vai nejonizējoša. Jonizējošā radiācija, piemēram, rentgena starojums un gamma stari, ir pietiekami enerģiska, lai no atomiem vai molekulām atdalītu elektronus, radot jonus. Šāda veida radiācija var nodarīt kaitējumu dzīvajiem audiem un ir saistīta ar paaugstinātu vēža risku. Nejonizējošā radiācija, piemēram, mikroviļņi un redzamā gaisma, nav pietiekami enerģiska, lai jonizētu atomus.

Radiācijas avoti var būt gan dabīgi, gan mākslīgi. Dabīgie avoti ietver kosmisko starojumu no Saules un citām zvaigznēm, kā arī radiāciju no Zemes garozas, kas satur radioaktīvos elementus. Mākslīgie avoti ietver medicīnas attēlveidošanas metodes, piemēram, rentgena starus un CT skenēšanu, kā arī kodolenerģijas ražošanu un kodolieročus.

Radiācijas ietekme uz veselību ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp no radiācijas veida, saņemtās devas, iedarbības ilguma un cilvēka jutīguma. Mazas radiācijas devas parasti nerada nekādas acīmredzamas veselības problēmas, taču lielākas devas var izraisīt akūtu radiācijas slimību, kas var būt letāla. Radiācijas aizsardzības pasākumi ietver iedarbības laika samazināšanu, attāluma palielināšanu no avota un ekranēšanu ar piemērotiem materiāliem.