diversifikciju

Diversifikācija ir stratēģija, kuras mērķis ir sadalīt riskus, resursus un peļņas avotus dažādos kontekstos, lai samazinātu atkarību no vienas jomas un uzlabotu stabilitāti ilgtermiņā.

Finanšu kontekstā diversifikācija attiecas uz portfeļa veidošanu no dažādiem aktīviem—piemēram, akcijām, obligācijām, nekustamajam īpašumam un ārvalstu ieguldījumiem. Atšķirīgu aktīvu cenu kustība lielā mērā ir neatkarīga, tādēļ portfelī var panākt mazāku kopējo svārstību. Tomēr diversifikācija nevar izslēgt sistēmisko risku, kas saistīts ar kopējiem tirgiem vai ekonomikas izmaiņām. Papildu izmaksas, likviditāte un uzturēšana arī jāņem vērā.

Uzņēmējdarbībā diversifikācija nozīmē jaunu produktu līniju ieviešanu vai jaunu tirgu apguvi, iespējams, saistītā (ar esošajām darbības jomām) vai nesata (ar pilnīgi jauniem segmentiem) virzienā. Iespējamās priekšrocības ir pieaugusi izaugsme un riska izkliede, bet trūkumi—palielinātas vadības un finansējuma izmaksas, kā arī izaicinājums iegūt sinerģijas.

Lauksaimniecībā un ekoloģijā diversifikācija veicina bioloģisko daudzveidību un klimatiskās izturības. Dažādu kultūraugu un prakses izmantošana mazina specifisku ražas risku atkarību no viena faktora un uzlabo kopējo ražas stabilitāti.

Kā instrumenti un mērījumi tiek izmantoti variances, korelācijas un speciāli diverifikācijas rādītāji, lai novērtētu portfeļa noturību. Praktiski diversifikācija prasa regulāru pārskatīšanu, izmaksu un ieguvumu analīzi un atbilstības riska tolerances noteikšanu.