karotenoideja

Karotenoīdi ir plaša dabisko pigmentu klase, kuras loģiskā struktūra ir tetraterpenoīdi ar aptuveni 40 oglekļa atomiem. Dabā tie ir atrodami augos, sēnēs un dažās baktēlijās un spēlē svarīgu lomu fotohemiskajās reakcijās. Karotenoīdi kalpo kā papildsaprāta pigmenti fotosintēzei, aizsargājot šūnas no fotoksidācijas, kā arī sniedz raksturīgās krāsas daudzām augļu un dārzeņu šķirnēm.

Karotenoīdi iedala divās galvenajās grupās: karotīni, kas ir hidrokarboni (piemēram beta-karotīns, alfa-karotīns, likopēns), un ksantofilli, kuri satur oksigeni (piemēram luteīns, zeaksantīns, astaksantīns, canthaksantīns). Daži karotenoīdi ir provitamin A karotenoīdi, spējīgi konvertēties cilvēka organismā uz vitamīnu A (beta-karotīns, alfa-karotīns, beta-kriptoksantīns).

Funkcijas un nozīme uzturā: augos karotenoīdi piedalās gaismas uztverē un aizsardzībā pret fotofaktoriem. Dzīvniekiem un cilvēkiem tie darbojas kā antioksidanti, aizsargājot šūnas no oksidatīvā stresu. Daži provitamin A karotenoīdi var tikt konvertēti uz retinolu, kas nepieciešams normālai redzei un epitēlija funkcijām. Uzsūkšanās ir lipofīla, un to biopieejamība uzlabojas, lietojot ar taukiem.

Avoti: uzturā bagāti ar karotenoīdiem ir oranža un sarkana krāsa dārzeņos un augļos—burkāni, saldo kartupeļu, tomāti, paprika, spināti, kāposti, olas un piena produkti. Lielas beta-karotīna papildināšanas devas nav ieteicamas smēķētājiem, jo pētījumi saistījuši tās ar paaugstinātu plaušu vēža risku; visbiežāk karotenoīdus ieteicams iegūt ar daudzveidīgu uzturu. Kopumā karotenoīdi veicina uztura veselīgumu, taču tie nav aizstājēji vitamīniem.