kolekcijas

Kolekcijas ir organizēts priekšmetu, datu vai digitālu materiālu krājums, kurš vākti un uzglabāti ar mērķi atbalstīt izglītību, pētniecību, kultūras izziņu vai personīgu interesi. Krājumi var būt fiziski — muzeju, bibliotēku un arhīvu kolekcijas — vai digitāli — datubāzes, fotogrāfiju un skaņu arhīvi.

Galvenie kolekciju veidi ietver muzeju kolekcijas, privātas kolekcijas, akadēmiskās kolekcijas un digitālās kolekcijas, kā arī bioloģiskās, antropoloģiskās vai arhīvu materiālus. Kolekciju pārvaldība ietver uzglabāšanu, konservāciju, kā arī katalogizāciju un metadatu ievadīšanu, lai krājums būtu pieejams pētījumiem un izglītībai. Fiziskās kolekcijas prasa telpas un drošību, bet digitālās kolekcijas prasa digitālo arhivēšanu un uzglabāšanu.

Vēsturē kolekcijas ir sena prakse; cilvēki vāca priekšmetus kā didaktiskas, reliģiskas vai statusa izpausmes. Izveidojoties muzejiem un arhīviem, krājumi kļuva par kultūras mantojuma pārvaldības pamatu. Mūsdienās digitalizācija ļauj plašāku pieeju un aizsardzību, vienlaikus pieprasot atjauninātas metadatu sistēmas un drošības standartu.

Kolekciju galvenā nozīme ir zinātniski atklājumi, izglītība un kultūras mantojuma saglabāšana nākamajām paaudzēm, kā arī sabiedrības pieejamība un izmantošana.